词典烹燔
烹燔
词语解释
烹燔[ pēng fán ]
⒈ 烧煮；烹调。
引证解释
⒈ 烧煮；烹调。
引前蜀 杜光庭 《莫令南斗醮词》：“犒士或开其宰戮，宴宾难废於烹燔。”
相关词语
- cáng gōng pēng gǒu藏弓烹狗
- fán shū kēng rú燔书坑儒
- pēng xiè烹爕
- wēi fán煨燔
- pēng shā烹杀
- páo fèng pēng lóng炰凤烹龙
- pēng rèn烹饪
- pēng yín烹银
- pēng xiān烹鲜
- yǐ jiān zhǐ fán以煎止燔
- fán jì燔祭
- fán shǔ bǎi tún燔黍捭豚
- fán wēi燔煨
- zǒu gǒu pēng走狗烹
- fán ròu燔肉
- fán páo燔炰
- líng fán灵燔
- pào lóng pēng fèng砲龙烹凤
- fán páo燔炮
- pēng gǒu烹狗
- liè huǒ pēng yóu烈火烹油
- pēng pào烹炮
- fán yì燔瘗
- pēng shāng烹鬺
- pào lóng pēng fèng炮龙烹凤
- fán qì燔器
- pēng chá烹茶
- pēng chǎn烹燀
- pēng tiáo烹调
- zāi fán灾燔