词典烹茗
烹茗
词语解释
烹茗[ pēng míng ]
⒈ 煮茶或沏茶。
引证解释
⒈ 煮茶或沏茶。
引宋 苏轼 《安平泉》诗:“烹茗僧夸甌泛雪,炼丹人化骨成仙。”
国语辞典
烹茗[ pēng míng ]
⒈ 泡茶。
引《儒林外史·第八回》:「用过饭,烹茗清谈。」
相关词语
- cáng gōng pēng gǒu藏弓烹狗
- pēng xiè烹爕
- yē xī míng耶悉茗
- pēng shā烹杀
- páo fèng pēng lóng炰凤烹龙
- pēng rèn烹饪
- pēng yín烹银
- míng kē茗柯
- pēng xiān烹鲜
- zǒu gǒu pēng走狗烹
- pào lóng pēng fèng砲龙烹凤
- kǔ míng苦茗
- pēng gǒu烹狗
- míng zhōu茗粥
- míng bó茗渤
- liè huǒ pēng yóu烈火烹油
- pēng pào烹炮
- pēng shāng烹鬺
- pēng fán烹燔
- pào lóng pēng fèng炮龙烹凤
- xiāng míng香茗
- pēng chá烹茶
- pēng chǎn烹燀
- pēng tiáo烹调
- pēng cǎi烹采
- pēng duàn烹锻
- niú dǐng pēng jī牛鼎烹鸡
- pēng hè烹鹤
- bēi míng杯茗
- pēng gē烹割